Ingus Beks, SIA "IBSC" dibinātājs un vadītājs. Foto: Didzis Grodzs.

Psiholoģiskā spiegošana – tā ir pašattīstība. Pieredzē dalās Ingus Beks


Uzņēmējs un pieredzējušais vadītājs Ingus Beks jau vairāk nekā 10 gadus attīsta vietējo firmu “IBSC”, kas sniedz pakalpojumus globālā mērogā. Viņa komandai ir starptautiska pieredze  kasu sistēmu un tirdzniecības vadības risinājumu izstrādāšanā, ieviešanā un apkalpošanā. Līdz ar to profesionālajā dzīvē I. Beks saskaras ar daudzām un dažādām kultūrām, arī citādākām attieksmēm. Atpazīstami ar savu kases sistēmu un tirdzniecības vadības platformu ar zīmolu ReSiCo (angļu: realiable, simple, competent), ko raksturo uzticamība, viegla, ērta lietošana un speciālistu kompetence.

Arī Ingus Beks ir viens no daudzajiem absolventiem, kas ir apguvis vismaz vienu Biznesu apvienības “Konsuls” īstenoto autorprogrammu “Psiholoģiskā spiegošana” – antimanipulācijas. I. Beks dalās savā pieredzē un ieguvumos, apgūstot jaunas zināšanas, ko praktizē arī ikdienā, risinot dažādus izaicinājumus.


Kāpēc pats sākāt apmeklēt psiholoģiskās spiegošanas apmācības?

Ingus Beks (IB): Daudzi mūsu projekti tiek realizēti ārpus Latvijas, un šeit sākām saskarties ar kultūras niansēm. Drošvien tas pirmais “spēriens”, kas lika sākt aizdomāties, bija brīdī, kad pirmoreiz sastapāmies ar Āzijas tirgu un šīm kultūrām. Piemēram, Japānā nelieto vārdu “nē”. Kāpēc es to stāstu? Mums bija tikšanās ar japāņu klientiem – viss likās ļoti labi, izrunājām, ka darīsim tā un tā. Pēc brīža klienti iekšēji apspriedās japāniski. Mans kolēģis, ar kuru mēs kopā piedalījāmies sanāksmē un kurš bija pieredzējis vadītājs no sadarbības partnera kompānijas, pajautāja: “Par ko viņi runā? Kā tev šķiet, ko viņi domā? Viņi sadarbosies vai nē?” Tas mani pārsteidza, viss taču ritēja tik raiti un nebija nekādu iebildumu. Saprotot manu neizpratni, kolēģis turpināja: “Tie ir japāņi. Viņa taču nekad nesaka “nē”. Kā tu domā – vai projekts izdosies?” Šeit arī ir mans komentārs – šis kurss ir ļoti labs, lai atbildētu uz šāda veida jautājumiem, jo jaunās zināšanas paver lielāku priekšstatu. Pēc japāņu klientu piemēra es daudz vairāk aizdomājos – kam tad viņi teica “jā”? Tas bija – “Jā, mēs sapratām!” Vai arī – “Jā, mēs to dzirdējām!” Vai tomēr – “Jā, mēs esam vienojušies!” Jo tie var būt trīs dažādi “jā”. Arī Eiropā, protams, mēs vienmēr nesakām taisnību, bet mēs esam daudz tiešāki, un kultūras atšķirības ir daudz mazākas. Tomēr arī šeit šīs zināšanas ir neatsveramas.

Kādās situācijās var pielietot psiholoģiskās spiegošanas zināšanas?

IB: Es domāju psiholoģiskā spiegošana noder visur – gan pašam sevi sadzirdēt un saprast vairāk, kāpēc tu rīkojies tā vai kāpēc tu vēlētos rīkoties tā, gan plašākā skatījumā – saprast savus kolēģus, sadarbības partnerus utt. Kāpēc psiholoģiskā spiegošana ļoti noder, piemēram, darbā ar savu komandu un darbiniekiem? Jāsaprot, ka arvien vairāk tieši cilvēki ir vissvarīgākā organizācijas daļa. Katru uzņēmumu veido cilvēku kopums, tāpēc ir svarīgi viņus saprast, uzzināt, ko viņi domā, un kādas ir viņu vērtības. Tikai nosakot kompānijas vērtības, kas sakrīt ar darbinieku vērtībām, būs iespējams tās īstenot, un darbinieki būs motivēti.

Jāsaprot, ka ne vienmēr darbinieks ir tieši vainojams pie tā, ka krītas viņa darba kvalitāte. Uzskatu, ka cilvēks dara labāko, ko viņš var izdarīt savu iespēju robežās, un te jāsaprot, kas tad viņu piespiež vai motivē rīkoties tā, kā mēs nevēlamies? Tas var būt gan tiešais vadītājs, gan jauni kompānijas mērķi, kas pārprasti vai nepietiekami izskaidroti, gan jaunas, nepareizas motivācijas sistēmas vai arī ārējs faktors, kā, piemēram, izmaiņas personīgajā dzīvē. Tas ir kaut kas no tā, ko mēs vienkārši varam izrunāt un saprast. Šeit kursā gūtās zināšanas ir neatsveramas.

Psiholoģiskā spiegošana – kāds bija pirmais iespaids, dzirdot šo nosaukumu?

IB: Es domāju, ka tā noteikti ir provokācija. Šis nosaukums ir interesants. Bet varbūt arī vajadzīgs – ja tu negribi pieņemt, ka esi gatavs iet uz tādu kursu kā “Psiholoģiskā spiegošana” – antimanipulācijas, tad tu neesi gatavs šīm apmācībām. Es teiktu, ka tas ir pirmais iestāšanās eksāmens (smejas). Ja tev liekas, ka psiholoģiskā spiegošana ir kaut kas ļoti dīvains un aizdomīgs, tad šis kurss drošvien nav tev radīts. Tu neesi gatavs tam.

Ceru, ka pēc iespējas vairāk cilvēku apgūs šo kursu, jo tad mēs dzīvosim laimīgākā un jēgpilnākā pasaulē!

Kāds ir paša kā programmas absolventa lielākais ieguvums vai atklāsme?

 IB: Man pašam ir “wow” efekts, ka tās atbildes ir iespējamas. Kā ļoti loģiskam un analītiskam cilvēkam man likās, ka viss ir noteiktās “kastēs”. Respektīvi, ja cilvēks tā saka, tad viņš noteikti tā arī domā. Psiholoģiskās spiegošanas kursos bija iespēja izprast, ka tā nemaz nav un ka var būt arī citādāk. Šī ir iespēja attīstīt to otru pusi, kad sadzird it kā nepateikto. Cilvēki ir dažādi, līdz ar to ir svarīgi paskatīties arī uz sevi pašu – saprast, kādi ir mani iekšējie algoritmi, kādas ir tās manas dabiskās rīcības vai reakcijas. Tas noteikti bija ļoti interesanti.

Novēroju personīgo izaugsmi – salīdzinoši labi esmu ticis galā ar koronavīrusa Covid-19 ietekmi. Protams, kā IT jomas speciālists zinu, ka šī pasaule ir ļoti mainīga, un itin viss ļoti strauji mainās. Sasniegums ir tikt galā ar šīm izmaiņam un sekām, jo ne visiem tas izdosies.

Arī tādā ikdienas dzīves skrējienā drošvien katram neiznāk laika aizdomāties, ko tu dari, kāpēc tu tā darīji. Vai arī, ja paskatāmies no otras puses, – ko un kāpēc kāds cits izdarīja. Protams, ka jebkuram cilvēkam ir savi apstākļi, kāpēc viņš vai viņa rīkojas tā vai šitā. Un šeit var aizdomāties – varbūt tomēr tā nevajadzēja rīkoties? Bet īstenībā mēs jau rīkojamies tikai tā, kā mēs paši rīkojamies. Mēs esam mēs. Esmu apguvis programmas “Psiholoģiskā spiegošana” – antimanipulācijas I un II līmeni, un turpinu mācīties tālāk. Domāju, ka darbs ar savu personību neapstājas – sevi var attīstīt un trenēt. Šis nodarbību cikls nav tikai apmācības, bet tas ir arī ļoti liels treniņš, un trenēties vajag visu laiku. Arī sportistiem, saņemot olimpisko godalgu, nav sajūtas – beidzot nav jātrenējas, es esmu pats labākais, un viss kārtībā!

Ko ir palaiduši garām tie, kuri vēl nav apguvuši šo domāšanas sistēmu?

IB: Kamēr kaut kas nav iegūts, vienmēr ir grūti to novērtēt. Viņi zaudē daudz ko – savā izaugsmē un apkārtējās pasaules izpratnē, stresa līmeņa samazināšanā, bet lai to saprastu, ir jāiet uz šo kursu. Šī patiešām ir iespēja paskatīties uz sevi, saprast savas rīcības, labāk uztvert apkārtējo pasauli un izprast cilvēkus. Mūsdienās tiek ļoti daudz runāts par stresu. Šīs jaunās zināšanas savā veidā ir zāles pret stresu – mēs saprotam, ka par pamatu kāda cilvēka rīcībai ir iespējami personīgie iemesli, nevis tas ir vērsts pret mums, kā mēs būtu varējuši padomāt pirms šādām apmācībām.

Kam jo īpaši būtu ieteicams uzsākt apmācības?

IB: Es ieteiktu psiholoģisko spiegošanu apgūt visiem, jo tā ir pašattīstība, un tā ir vajadzīga ikvienam. Zināšanas vēl jo vairāk noder tiem, kam ir darbs ar cilvēkiem vai, piemēram, vadītāja loma – tur šī saskarsme ir vēl lielāka, līdz ar to efektīvāka domāšana vajadzīga vēl vairāk. Kā zināms, arī stress vadošos amatos ir daudz lielāks. Pēc psiholoģiskās spiegošanas apmācībām var samazināt stresu. Var saprast gan savu komandu, gan pats sevi un atbildes reakcijas. Psiholoģiskā spiegošana palīdz gan darbā, gan privātajā dzīvē, tāpēc es to ieteiktu apgūt jebkuram, kas ir aizdomājies par šiem aspektiem.

Kad ir tas īstais brīdis uzsāk psiholoģiskās spiegošanas apmācības?

IB: Katram pašam ir jāsaņem tas signāls, ka radušās kaut kādas problēmas. Tu esi nonācis tajā pozīcijā, kad tu saproti, ka, redz, japānis nekad nesaka “nē”, un kurš “jā” tad tas ir, ko viņš tev pateica. Tev pašam ir jāsaprot, kāpēc tas ir vajadzīgs. Ir jābūt kaut kādam trigerim, kas mudina uzzināt vairāk un izzināt cēloņsakarības.